Parastais pelašķis
Vēl saukts:
Tītarzāle, asinsdziras, aitu dziras, aitu ašķi, aitu zāle, dzelszāle, ežas puķe, mēra zāle, peļastes, pelešķi, tītariņi, tīteru zāle, Achillea millefolium, yarrow, milfoil, gemeine Schafgarbe, Tausendblatt, Achillenkraut,Тысячелистник обыкновенный
Pielietojums:
Pelašķi izmantoti jau no senseniem laikiem tā četru galveno derīgo īpašību dēļ. Pretiekaisuma, baktericīdo un antialerģsiko īpašību dēļ pelašķu sula ir ļoti labs iekšējās un ārējās asiņošanas apturētājs, turklāt neveidojot trombus. Krievijā jau 19. gadsimta pelašķi izmantoja brūču un ievainojumu ārstēšanai un asiņošanu apturēšanai. Otrs virziens, kurā izmanto pelašķus, ir ēstgribas veicināšanai un gremošanas veicināšanai, sakārtojot zarnu darbību un stabilizējot to mikrofloru. Trešais izmantošanas veids – organisma attīrīšana, asins attīrīšana, dzelzs satura asinīs palielināšana. Ļoti labi izmantojams pavasara attīrīšanās kūrēs. Kā arī vēl viena grupa- saaukstēšanās, iesnu un klepus ārstēšana.
Manā mājsaimniecībā pelašķi tiek izmantoti kā saaukstēšanās – īpaši klepus ārstēšanā. Dzeram tējas, kas, mūsuprāt, arīdzan ļoti labi garšo. Atceros – bērnībā vecmāmiņa man bija teikusi, ka ne tikai ceļmallapa der pirmjai palīdzībai, bet arī pelašķa sula jāliek uz saskrambājumiem lai apturētu asiņošanu. Saberzē lapiņas pirkstos un liek pie vainīgās vietas un pietur. Neatceros, vai patiešām lietoju pelašķi šādā veidā, bet raugoties nākotnē – zināšu, kas darāms.
Dabā var atrast:
Dabā var atrast pļavās grāvjos, visur kur. Jāsaka, lielāko pelašķu populāciju redzēju Imantas pagalmos-vienkārši viss biezā slānī pilns ar pelašķiem. Protams, pilsētā zāļu tējas nav vācamas – taču izskatījās ļoti skaisti vasarā.
Izskatās šādi:
Foto: Flickr (autori- Bron Praslica, Anita 365, Natural light)