Parastais pīlādzis
Vēl saukts:
Cermūkslis, Čermaukslis, Pīlēģis, Pīleņģis, Piliņģis, Pucens, Pūcene, Sērmoglis, Sermokslis, Sērmūkslis, Sermukšs, Sorbus acuparia, European mountainash, quick beam, fogelbeerbaum, gemeine Ebershe, рябина.
Pielietojums:
Pīlādžogas satur ļoti daudz minerālvielu, šur tur literatūrā par pīlādzi saka-tas satur vismaz pusi Mendeļejeva tabulas elementus. Pīlādzis ir dabas dots vitamīnu un spēka avots ziemas laikā. Agrāk, kad aptiekas nebija tik pat populāras kā lielveikali, pīlādzis bija ikvienas prātīgas saimnieces pagrabā. Dažādi gatavotas pīlādžogas un to produktus izmanto ļoti plaši- mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta slimību, saaukstēšanās slimību, grūti dzīstošu brūču un daudzu citu saslimšanu ārstēšanā un profilaksē.
Manā mājsaimniecībā pīlādžogas ir ļoti vērtīgs c vitamīna avots ziemā. No savas vecmammas zinu 3 variantus kā pīlādzi sagatavot ziemai-visi vienādi veselīgi kā garšīgi, manā gaumē, protams. Pīlādžogas, nomazgātas kastā ūdenī, sabērtas mazās burciņās un aplietas ar medu!!! Lieliski garšo un ļoti labi palīdz gan profilaksei, gan jau saaukstēšanās ārstēšanai. Pīlādžogas var vārīt, izberžot caur sietu un pievienojot mazliet cukura. Veidojas kaut kas līdzīgs želejai, kas ļoti labi garšo, arī pievienota pie tējas un, protams, pīlādžogu sula – iztvaicēta, iepildīta tīrās pudelēs un aizvākota. Mazliet atšķaidot ar ūdeni un pieberot šķipsniņu cukura, lieliski garšo. Un galvenais, nedaudz pīlādžogu brīnumu katru dienu un imūnsistēma nepieļaus nekādas iesnas.
Dabā var atrast:
Mežos, grāvmalās, apstādījumos. Latvijā pīlādži ir ļoti izplatīti. Nevāciet gan ceļmalās!
Izskatās šādi:
Foto: Flickr (autori- dougwaylett, stitch witch, hjalmar 1886 )