Derīgo augu grāmata

Meža avene

Vēl saukts:

Avenāji, Avieksnes, Avieži, Ausenes, Kaulenes, Aukšenes, Kazogas, Lācenes, Sarmenes, Rubus idaeus, Red raspberry, Himbeere, малина.

Pielietojums:

Avenes satur bioloģiski aktīvu vielu kompleksu, kas stimulē svīšanu, pazemina ķermeņa temperatūru, veicina iekšējo orgānu apasiņošanu un darbību. Aveņu lapu tēju lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanā, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos un gripas gadījumā, lai veicinātu svīšanas procesu un pazeminātu temperatūru. Aveņu tēja noder arī hronska reimatisma gadījumos – uzlabojot sasirgušā labsajūtu un ārstējot saasinājumus. Aveņu lapu novārījums ir labs pretiekaisuma un savelkošs līdzeklis gastrīta un dažādu kuņģa salimšanu ārstēšanā. Avenes izmanto vielmaiņas sakārtošanā, arī gremošanas trakta darbības uzlabošanā un harmonizēšanā.

Manā mājsaimniecībā avenes lielāko tiesu tiek lietotas aveņu ievārījuma veidā – ne tikai tādēļ, ka tas ir lielisks sviedrējošs līdzeklis saaukstēšanās gadījumā (kārtīga liela un karsta krūze ūdens, kurā iemaisīta liela karote aveņu ievārījuma), bet arī tāpēc, ka man ļoti garšo šāds dzēriens. Aptiekās var iegādāties aveņu lapas – var arī pats salasīt kādā mežmalā, bet labāks variants ir aveņu zariņi ar visām lapām un ogām. Sakaltēti un sasmalcināti. Tādējādi pagatavota aveņu tēja ir, manuprāt, viens no labākajiem sviedrējošajiem līdzekļiem saaukstēšanās gadījumos. Kādreiz, stipra klepus gadījumos, vakarā pirms miedziņa kārtīgi izkarsēju kājas, izdzēru lielu krūzi aveņu tēju un aši zem segām. Otrā dienā ievērojami labāka sajūta un klepus ievirzījies pēdējā (saucamajā atklepošanās) stadijā.

Dabā var atrast:

Dabā var atrast mežu izcirtumos, mežmalās, krūmājos.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- Marko_K, Mwri, khianti)

Parastais pelašķis

Vēl saukts:

Tītarzāle, asinsdziras, aitu dziras, aitu ašķi, aitu zāle, dzelszāle, ežas puķe, mēra zāle, peļastes, pelešķi, tītariņi, tīteru zāle, Achillea millefolium, yarrow, milfoil, gemeine Schafgarbe, Tausendblatt, Achillenkraut,Тысячелистник обыкновенный

Pielietojums:

Pelašķi izmantoti jau no senseniem laikiem tā četru galveno derīgo īpašību dēļ.  Pretiekaisuma, baktericīdo un antialerģsiko īpašību dēļ pelašķu sula ir ļoti labs iekšējās un ārējās asiņošanas apturētājs, turklāt  neveidojot trombus. Krievijā jau 19. gadsimta pelašķi izmantoja brūču un ievainojumu ārstēšanai un asiņošanu apturēšanai. Otrs virziens, kurā izmanto pelašķus, ir ēstgribas veicināšanai un gremošanas veicināšanai, sakārtojot zarnu darbību un stabilizējot to mikrofloru. Trešais izmantošanas veids – organisma attīrīšana, asins attīrīšana, dzelzs satura asinīs palielināšana. Ļoti labi izmantojams pavasara attīrīšanās kūrēs. Kā arī vēl viena grupa- saaukstēšanās, iesnu un klepus ārstēšana.

Manā mājsaimniecībā pelašķi tiek izmantoti kā saaukstēšanās – īpaši klepus ārstēšanā. Dzeram tējas, kas, mūsuprāt, arīdzan ļoti labi garšo. Atceros – bērnībā vecmāmiņa man bija teikusi, ka ne tikai ceļmallapa der pirmjai palīdzībai, bet arī pelašķa sula jāliek uz saskrambājumiem  lai apturētu asiņošanu.  Saberzē lapiņas pirkstos un liek pie vainīgās vietas un pietur. Neatceros, vai patiešām lietoju pelašķi šādā veidā, bet raugoties nākotnē – zināšu, kas darāms.

Dabā var atrast:

Dabā var atrast pļavās grāvjos, visur kur. Jāsaka, lielāko pelašķu populāciju redzēju Imantas pagalmos-vienkārši viss biezā slānī pilns ar pelašķiem. Protams, pilsētā zāļu tējas nav vācamas – taču izskatījās ļoti skaisti vasarā.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- Bron Praslica, Anita 365, Natural light)

Āboliņš

Vēl saukts:

Trifolium pratense (sarkanais āboliņš, pļavas āboliņš), Dābols, Trifolium repens (baltais āboliņš); clover, Klee, клевер

Pielietojums:

Gan sarkanais, gan baltais āboliņš ir ar antisklerotisku iedarbību. Āboliņam ir laba asins tīrītāja slava. Āboliņā esošās vielas paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Āboliņa ēteriskajai eļļai ir pretiekaisuma, pretsāpju, urīndzenoša un atkrēpojoša iedarbība. Ziedu un lakstu uzlējumu lieto  kā labu atkrēpotāju klepus, bronhīta, astmas un bronhiālās astmas ārstēšanā. Āboliņš ir sviedrējošs pretdrudža līdzeklis drudža un saaukstēšanās gadījumā. Lieto arī urīnpūšļa un prostatas iekaisuma mazināšanai.

Manā mājsaimniecībā āboliņa tēju-aptuveni 5 galviņas uz glāzi verdoša ūdens un saldinātu ar karotīti medus, lietojam stipras saaukstēšanās un briesmīgā klepus gadījumā. Pirms miega kumelīšu-kliņģerīšu tvaika elpošana un krūze karstas āboliņa tējas. Jāsaka, viens veids, ko neesmu vēl pielietojusi šķiet man ļoti vilinošs. Tā kā āboliņš tiek izmantots arīdzan kosmētikas produktu ražošanā, īpaši baltais āboliņš, tad nu es labprāt izmēģināšu baltā āboliņa ziedu novārījumu ievienot vannai, lai iegūtu lielisku un svaigu ādu.  Atsauksmes ir labas šajā sakarā.

Dabā var atrast:

Dabā var atrast pļavās dikti daudz. Baltais āboliņš gan mazāk mazliet, bet sarkanais ir visur sastopams.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- radihauskeu; Jim-AR; Lady-bug; mbgrig by; annkellliott )

Ārstniecības salvija

Vēl saukts:

Zalbejas, Salvia officinalis, garden sage, sage, red sage, echte Salbei, Edelsalbei, Gartensalbei, Шалфей лекарственный

Pielietojums:

Salvija ir augs, kas patreiz mazliet zaudējis savu popularitāti, atdodot  vietu kumelītei un pieparmētrai, bet velti. Vecos laikos ikvienā dārzā audzēja salvijas, jo tās ārstē sarežģītas kaites. Salviju, tās pretsvīšanas iedarbības dēļ, izmanto tuberkulozes slimniekiem pret svīšanu naktī, arī sievietēm klimaktēriskajā periodā. Salvijas ir labs asiņu tīrītājs. Salviju lieto klepus, iesnu, kakla iekaisumu gadījumā, jo tā palīdz gļotas izdalīt un ārstē iekaisumus. Salviju lieto arī zarnu trakta, kuņģa un žultspūšļa iekaisumu gadījumos. Salvijai ir pretiekaisuma, spazmolītiska un savelkoša iedarbība.

Manā mājsaimniecībā salvija ir aktuāla ziemas periodā, kad tramvajā saķerto klepu kaut kā jāizārstē. Blakus citām tējiņām, salvija ir ļoti labs skalojamais līdzeklis mutes dobumam. Labi darbojas pret sūrstošo sajūtu kaklā. Divas dienas skalojot ar salviju – 1 tējkarote uz glāzi ūdens, noturot pusstundu –  un kakliņš atkal kārtībā. Salvija ļoti labi palīdz, ja iekaist smaganas vai kaut kādas citas nepatīkamas sajūtas mutes dobumā parādās. Salviju reizēm izmantoju arīdzan kā inhalāciju augšējo elpceļu iekaisuma gadījumos, bet ļoti neaizraujos, jo tomēr ar salviju vajag apieties uzmanīgi. Šajā gadījum der piegājiens: kas par daudz – tas par skādi. Zinu, ka grūtniecēm salviju vispār nekādā veidā nedrīkst lietot.

Dabā var atrast:

Dabā Latvijā neaug salvija, ja vien nav kādreiz iesēta, bet dārzos gan šur tur tiek kultivēta.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- HITSCHKO, danya 17, monica_meengehan)

Piparmētra

Vēl saukts:

pepermince, pepermente, Mentha piperita, mint, peppermint, pfefferminze, мята перечная, Мята холодная, Мята холодянка (холодная), Английская мята

Pielietojums:

Piparmētra satur ēterisko eļļu, kura sastāv no daudzām komponentēm, tādējādi daudzveidīgi iedarbojas uz organismu. Piparmētrai ir nomierinoša, spazmolītiska, antiseptiska un pretsāpju iedarbība.  Piparmētra uzlabo sirdsdarbību un paplašina kapilārus. Kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumā piparmētra ir neaizvietojams augs.

Manā mājsaimniecībā piparmētra ir ne tikai iecienīta tēja tās garšas īpašību dēļ, bet arī tās ietekmes dēļ. Ļoti labs nomierinošs līdzeklis – miegs uzreiz klāt pēc garas satraukumiem pilnas dienas iedzerot krūzi  pieparmētru tējas. Tāpat arī nemainīgā kombinācija  – piparmētras un kumelītes. Šī tēja lieliski sakārto kuņģa un zarnu darbības lietas, ja nu kas ir saēsts un kādas nepatīkamas sajūtas radušās. Skaļi jau nerunā par gāzēm, kas neizbēgami rodas zarnu darbības procesā. Bet ko lai dara, ja gribas garšīgi paēst… Te nu atkal ļoti labi der piparmētru tējiņa. Smuki saregulē visus gāzu procesus un logs nav vaļā jāver pa nakti:) Piparmētra labi palīdz pret “nelabu dūšu” , ja ne uzreiz novērš, tad atvieglo sajūtas gan spēcīgi.

Dabā var atrast:

Dabā var atrast divas citas piparmētru sugas. Ūdens mētru ( Minth aquatica) un krūzmētru (Minth Spicata), no kurām tad ir radīta piparmētra, par kuru šoreiz stāstu. Piparmētra ir dārzu kultūra – tur arī meklējama.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- rockfarmer, Bognár Jn)

Trejdaivu sunīšu laksti

Vēl saukts:

Bidens cernua L., Bidens tripartita L., Bidens Frondosa, Devils Beggartick, Zwart tandzaad,Череда трехраздельная, золотушная трава, череда, козьи рожки, прицепа, болотная стрелка, двузубец, собачник

Pielietojums:

Šī ir viena no brīnumzālēm!!

Trejdaivu sunīšu lakstus lieto pārsvarā ārīgī, taču ir arī iekšķīgs pielietojums. Iekšķīgi šīs zāles novārījumus lieto vielmaiņas regulēšanai, gremošanas orgānu stiprināšani, arī saaukstēšanās slimību gadījumā kā sviedrējošu līdzekli. Jāsaka, esiet uzmanīgi, jo šis augs ir ļoti spēcīgs, ja nav pārliecības ka deva ir pareiza, labāk nedzert skaisto brūno tējiņu no trejdaivu sunīšiem. Toties-  ārīgā pielietojumā šis augs dara brīnumus. Madicīnā to lieto dažādu ādas slimību ārstēšanā: ekzēma, furunkuli, dažādi iekaisumi.

Manā mājsaimniecībā trejdaivu sunītis stāv goda vietā – blakus kafijai. Manam mazajam dēliņam it visas neizskaidrojamās pumpas un cimperlīgo iekaisīgo ādu-it visu saārstē vienas nakts laikā. Mazo peldinam ūdenī, kam pievienots lakstu novārījums. Paši arīdzan lietojam, ja nu patiesi kaut kāds nezināms, bat nevēlams objekts uz ādas parādās-visu ņem nost! Patiesi bvīnumaugs. Un aptiekās nemaz tā nevar dabūt, liela meklēšana katru reizi, kad krājumi beigušies.

Dabā var atrast:

Purvainās vietās, grāvjos, stāvošu ūdeņu krastmalās. Mums nav vēl izdevies atrast – bet ļoti vēlamies:)

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- Innan Zyu, anne miel, Anne Tanne)

Parastais pīlādzis

Vēl saukts:

Cermūkslis, Čermaukslis, Pīlēģis, Pīleņģis, Piliņģis, Pucens, Pūcene, Sērmoglis, Sermokslis, Sērmūkslis, Sermukšs, Sorbus acuparia, European mountainash, quick beam, fogelbeerbaum, gemeine Ebershe, рябина.

Pielietojums:

Pīlādžogas satur ļoti daudz minerālvielu, šur tur literatūrā par pīlādzi saka-tas satur vismaz pusi Mendeļejeva tabulas elementus. Pīlādzis ir dabas dots vitamīnu un spēka avots ziemas laikā. Agrāk, kad aptiekas nebija tik pat populāras kā lielveikali, pīlādzis bija ikvienas prātīgas saimnieces pagrabā. Dažādi gatavotas pīlādžogas un to produktus izmanto ļoti plaši- mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta slimību, saaukstēšanās slimību, grūti dzīstošu brūču un daudzu citu saslimšanu ārstēšanā un profilaksē.

Manā mājsaimniecībā pīlādžogas ir ļoti vērtīgs c vitamīna avots ziemā. No savas vecmammas zinu 3 variantus kā pīlādzi sagatavot ziemai-visi vienādi veselīgi kā garšīgi, manā gaumē, protams. Pīlādžogas, nomazgātas kastā ūdenī, sabērtas mazās burciņās un aplietas ar medu!!! Lieliski garšo un ļoti labi palīdz gan profilaksei, gan jau saaukstēšanās ārstēšanai. Pīlādžogas var vārīt, izberžot caur sietu un pievienojot mazliet cukura. Veidojas kaut kas līdzīgs želejai, kas ļoti labi garšo, arī pievienota pie tējas un, protams, pīlādžogu sula – iztvaicēta, iepildīta tīrās pudelēs un aizvākota. Mazliet atšķaidot ar ūdeni un pieberot šķipsniņu cukura, lieliski garšo. Un galvenais, nedaudz pīlādžogu brīnumu katru dienu un imūnsistēma nepieļaus nekādas iesnas.

Dabā var atrast:

Mežos, grāvmalās, apstādījumos. Latvijā pīlādži ir ļoti izplatīti. Nevāciet gan ceļmalās!

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- dougwaylett, stitch witch, hjalmar 1886 )

Kliņģerīte

Vēl saukta:

Calendula officinalis, Календула, календула лекарственная, calendula, ringelblume un gartenringelblume.

Pielietojums:

Kliņģerīte ir ļoti plaši tautas medicīnā, oficiālajā medicīnā, pārtikas ražošanā un kosmētikā izmantojams ārstniecības augs. Tai piemīt izteiktas pretiekaisuma un dezinficējošas īpašības. Kliņģerīti izmanto grūti dzīstošu brūču dziedēšanai. Kliņģerīte ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem asinsspiediena pazemināšanai un sirdsdarbības stiprināšanai. Tās dabas dotās īpašības lieliski stiprina imūnsistēmu.

Manā mājsaimniecībā kliņģerīte arīdzan ieņem nozīmīgu vietu. Keiz kāds mans draugs neveiksmīgi krita no motocikla. Ribas lūzumu gan savādāk ārstējām, bet lielos nobrāztās ādas laukumus, kas diezgan nelāgi izskatījās, ļoti veiksmīgi izārstējām ar kliņģerīšu ziedi un gaisa peldēm. Rudens un  ziemas sezonā, kad bieži var tikt pie vīrusiem, kas izraisa saaukstēšanos, mēs dzeram kliņģerīšu tēju. Tādā veidā  sāpošs un sūrstīgs kakls ātri tiek sadziedēts, turklāt, ja esam pie klepus tikuši, tad kliņģerīšu tēja-diezgan stipra pagatavota, ir labs līdzeklis.  Ja saaukstēšanās ārstēšanai pievieno kumelīšu-kliņģerīšu-ķiploka maisījuma tvaika elpošanu (sagatavo sekojoši – katliņā ieber labu šķipsnu kiņģerīšu, šķipsnu kumelīšu un ķiploka daiviņu, tad uzvāra. Galvu tur tā, lai neapplaucētos uzreiz, pārsedz lielu dvieli un vienā mierā dziļi elpo kādas 5 minūtes), tad rezultāts neizpaliks.  Ja nav laika un spēku ņemties ar tvaikiem un novārījumiem, tad izlīdzamies ar stipru kliņģerīšu tēju, kuru izmantojam kakla skalošanai.  Sūrstošā sajūta mazinās, kopējā pašsajūta uzlabojas un var saņemties jau uz sarežģītākām procedūrām.

Dabā var atrast:

Dabā kliņģerīte ir sastopama Dienvidāzijā, bet Latvijā tikai  dārzos un dobēs.

Izskatās šādi:

Foto: M. Dukaļska; Flickr (autori- David Rabjohns; Cinghialino(in NYC))

Ārstniecības kumelīte

Vēl saukta:

Kumeļu zāle, Kumelīši, Kumeļnīca, Saldenā kumelīte, Tējas kumelīte, Matricaria recutita, Matricaria chamomilla,  Chamomilla chamomilla, Chamomilla recutita, Matricaria chamomilla, Matricaria suaveolens, Ромашка аптечная, Ромашка лекарственная,  немецкая ромашка, Camomille un Echte kamille

Pielietojums:

Ārstnieciskā kumelīte patiesi ir viena no visplašāk pielietotajām gan medicīnā, gan skaistumkopšanas industrijā, jo tās iedarbība ir plaša un efektīga. Pretiekaisuma, pret alerģijas un nomierinošo īpašību dēļ, kumelīti var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Vissenāk zināmais šī auga pielietojums-stipra kumelīšu tēja sakārto pārāk “šķidru vēdera izeju”, savukārt vāja kumelīšu tēja atrisina “cieta vēdera izejas” problēmu.

Manā mājsaimniecībā kumelīšu tēja –  vislabāk kumelīšu tēja, kas sagatavota vidēji stipra, vienādās daļās ar piparmētru lapām-atrisina jebkura rakstura nepatīkamās sajūtas vēderā-sāpēs, krampjus, “sastrēgumus” utt. Visefektīgākais līdzeklis cīņā ar iesnām un kakla sāpēm ir kumelīšu tvaiku elpošana. Sagatavo sekojoši – katliņā ieber labu šķipsnu kumelīšu-uzvāra, galvu tur tā, lai neapplaucētos uzreiz, pārsedz lielu dvieli un vienā mierā dziļi elpo kādas 5 minūtes. Ja vēl šim vārījumam pievieno šķipsnu kliņģerīšu un kādu ķiploka daiviņu, tad saaukstējums pāris dienu laikā ir prom. Turklāt-ja vien sejas ādai nav kādu medicīnisku problēmu un ir atļauts tvaikos būt, tvaika kosmētiskais efekts ir lielisks-āda kļūst manāmi maiga, tīra un viegla.  Kumelīšu novārījumu šad tad leju klāt vannai-efekts uz ādu ir redzams un jūtams, tā nomierinās un izskatās tik svaigi kā pēc laba miega.  Pirts mīļotājiem laba ir kumelīšu slotiņa, tikai jāuzmanās, lai pēršanās procedūra nav pārāk ilga-kumelītei ir stipra iedarbība

Dabā var atrast:

Var jau atrast, bet reti.  Biežāk gan dārzos jo kumelīte ir plaši kultivēta. Dabā sastopamas citas šī auga sugas.

Izskatās šādi:

Foto: Flickr (autori- bpmm; AnneTanne; cheeringo)